Ko Latvijas ciemi jau ir izdarījuši

Par viedajiem ciemiem viegli runāt vispārīgi. Grūtāk parādīt, kā tas izskatās dzīvē. Tāpēc šoreiz tikai piemēri. Visi ir no Latvijas, visi ir pārbaudāmi, un neviens no tiem nav lielpilsēta. Pie katra ir saite uz avotu.

Ziemupe: jūrmalas ciems, kas pats pelna

Ziemupe ir Dienvidkurzemē, starp Liepāju un Pāvilostu. Mazs ciems pie jūras, tāpat kā mēs. Vietējie 2010. gadā nodibināja biedrību "Ziemupīte". Tā apsaimnieko jūrmalas stāvvietu. Vasarā tur ir telšu vietas, citos gadalaikos pasākumu vieta. 2019. gada novembrī biedrība atvēra "KulTūrBodi", nelielu kultūras veikaliņu un tikšanās vietu. 2020. gada jūlijā sāka strādāt kafejnīca uz riteņiem "JūrCafe". Ciemā atdzīvināti Jāņi, Senās uguns nakts un 4. maija svētki.

2021. gadā Ziemupe bija starp pirmajiem 12 ciemiem, kas saņēma zīmi "Viedais ciems". Biedrības vadītājas Daina Vanaga un Daiga Kadeģe to saka tā: "Neesam lieli, bet visu, ko esam paveikuši, esam paveikuši pašu spēkiem. Ejam maziem, bet drošiem soļiem." (Latvijas Lauku forums)

Kāpēc tas der mums? Jo Ziemupei ir tāds pats gada ritms kā Mazirbei. Tukša ziema un pilna vasara. Viņi vasaras viesus padarīja par ciema sabiedrotajiem, nevis par traucēkli.

Upīte: iedzīvotāji nopērk skolu

Upīte ir Balvu novadā, pie pašas austrumu robežas. Kad pašvaldība slēdza pamatskolu, ēka varēja palikt tukša un sabrukt. 2019. gada jūlijā to nopirka vietējā biedrība, folkloras kopa. Cena bija 11 000 eiro, ko viņi maksā pa daļām, 200 eiro mēnesī piecus gadus (LSM). Ēkā un trīs hektāru teritorijā viņi iekārto amatnieku darbnīcas un tirdzniecības vietas.

2022. gadā Upīte saņēma zīmi "Viedais ciems". Mācība te ir drosme. Ēka, ko pašvaldība grib pārdot, var kļūt par ciema māju, ja ciems ir gatavs to uzturēt.

Kalniena: elektrība no kaimiņa jumta

Kalniena ir Gulbenes novadā, tajā dzīvo ap 150 cilvēku. Ciemā jau bija ieradums kopā talkot un rīkot ģimeņu pasākumus. No tā izauga pirmā Latvijā reģistrētā energokopiena, "Energokopiena Kalniena". Tā uzstādījusi 40 kW saules elektrostaciju un 40 kWh akumulatorus trīs vietās (Latvijas Lauku forums). Nākamajos divos gados viņi plāno kopīgus paneļus, lai enerģiju varētu izmantot visi biedri. Energokopiena nav bizness. Ja paliek pāri nauda, tā jāiegulda atpakaļ ciemā (LSM).

Svarīga detaļa. Pirms kaut ko pirkt, viņi kopā ar Lauku forumu izrēķināja, vai tas vispār atmaksājas.

Engures piekraste: regulāras sapulces

Engures apkaimē cilvēki izveidoja biedrību "Piekrastes Konvents". Tā rīko regulāras sapulces, kurās iedzīvotāji saka, kas viņiem sāp, un kopā meklē risinājumus. Pēc tam ar gatavu priekšlikumu iet pie pašvaldības un valsts. Viņu pirmais "viedais risinājums" bija digitāli mācību kursi pieaugušajiem. 2021. gadā Engures piekraste saņēma zīmi "Viedais ciems".

Tas ir vistuvāk tam, ko mēģinām sākt ar mazirbe.lv. Pirms darīt, jāzina, ko domā vairākums.

Alsunga: tirgus un kopīgs darba galds

Alsunga Kuldīgas novadā ir suitu centrs, un kultūras mantojums tur ir ikdienas daļa, līdzīgi kā lībiešu mantojums pie mums. Tur darbojas svētdienu suitu tirdziņš. Amatu mājā ierīkota kopīga darba vieta tiem, kas strādā attālināti. Arī Alsunga saņēma zīmi 2021. gadā (viedo ciemu katalogs).

Kas viņiem kopīgs

Neviens no šiem ciemiem nesāka ar lielu projektu. Visi sāka ar grupiņu cilvēku, kas satikās un vienojās par vienu lietu. Ziemupē tā bija stāvvieta, Upītē skola, Kalnienā elektrības rēķini. Tehnika nāca vēlāk, un tikai tur, kur tā kaut ko atrisināja.

Otrs kopīgais: viņi runāja ar citiem ciemiem. Lauku forumā visi šie ciemi ir sastapušies un mācījušies cits no cita. Mums nav jāizgudro viss no jauna.

Ceturtajā daļā mēģināšu godīgi uzrakstīt, ko no tā varētu darīt Mazirbē.