No kurienes tas nāk: ES ideja un Latvijas kustība

Pirmajā daļā teicu, ka viedais ciems ir cilvēki, kas kopā izlemj un izdara. Tagad par to, no kurienes šis vārds nāk un kāpēc par to pēkšņi runā visur. Un, protams, par naudu, jo tas ir pirmais jautājums, ko parasti uzdod.

Eiropas puse

2017. gada aprīlī Eiropas Komisija izdeva dokumentu "ES rīcība viedo ciemu labā". Par viedajām pilsētām tad runāja jau sen. Laukiem vajadzēja savu ideju, jo tur slēdz skolas, veikalus un autobusu reisus, un pilsētas receptes tur neder.

Gadu vēlāk, 2018. gadā, Slovēnijā pieņēma Bledas deklarāciju. Tā aicināja ES valstis atbalstīt lauku digitalizāciju ar viedo ciemu palīdzību.

Praktisko darbu darīja Eiropas lauku attīstības tīkls (ENRD). Tas savāca piemērus no visas Eiropas un uzrakstīja darba definīciju. Brīvā tulkojumā tā skan šādi. Viedie ciemi ir lauku kopienas, kas izmanto jaunus risinājumus, lai kļūtu izturīgākas, un balstās uz savām stiprajām pusēm. Savu plānu tās veido kopā ar iedzīvotājiem, un digitālie rīki ir viens no palīgiem. Tagad ENRD darbu turpina ES KLP tīkls.

2021. gada 30. jūnijā Eiropas Komisija publicēja ilgtermiņa redzējumu lauku apvidiem līdz 2040. gadam. Tajā ir ES lauku rīcības plāns, un viedie ciemi tur ir viena no galvenajām iniciatīvām. Tur arī skaidri teikts, ka lauku iedzīvotājiem jāpiedalās lēmumos par savu vietu.

Latvijas puse

Latvijā šo ideju pārņēma Latvijas Lauku forums, biedrība, kas apvieno lauku kopienas un vietējās rīcības grupas. 2021. gadā viņi kopā ar ministriju, pašvaldību, jauniešu un vides ekspertiem uzrakstīja Latvijas versiju. Viņi paši atzīst, ka Latvijā šo vārdu bieži saprot aplam, kā viedo māju laukos. Tāpēc viņu vērtējumā ir pieci jautājumi:

1. Kā kopiena pieņem lēmumus?
2. Vai iedzīvotāji paši kaut ko dara?
3. Vai ir kāds jauns risinājums?
4. Vai kopiena sadarbojas ar citiem?
5. Vai kopiena zina un izmanto savus resursus?

Kopš 2021. gada Lauku forums piešķir atpazīstamības zīmi "Viedais ciems". Pirmajā gadā to saņēma 12 ciemi, tagad kopā ir 40. Šogad pieteikšanās beidzās 8. septembrī, tāpēc Mazirbe var domāt par nākamo gadu. Zīme nav naudas balva. Tā dod kontaktus, pieredzi un vietu tīklā, kur ciemi mācās cits no cita.

LEADER un vietējā rīcības grupa

Tagad par naudu. Mazām lauku iecerēm Latvijā pirmā adrese parasti ir programma LEADER. ES to sāka 1991. gadā. Princips ir tāds, ka vietējie cilvēki paši izlemj, kam tērēt daļu lauku attīstības naudas.

To dara vietējās rīcības grupas. Latvijā tādu ir 35. Mūsu grupa ir Ziemeļkurzemes biznesa asociācija. Tā dibināta 2000. gadā, un kopš 2005. gada tā ir LEADER grupa. Tās teritorijā ir Kolkas pagasts, kurā ir Mazirbe, arī Dundagas, Īves, Lubes un Valdgales pagasti un vairāki Ventspils puses pagasti. Grupa izsludina projektu konkursu kārtas. Tajās var pieteikties biedrības, uzņēmēji un arī pašvaldība. Kontakti: ziemelkurzeme.lv, zba@dundaga.lv.

Valsts kontrole 2023. gada revīzijā norādīja, ka LEADER Latvijā no 2023. līdz 2027. gadam piešķirts 101 miljons eiro. Tā arī kritizēja, ka lielu daļu šīs naudas paņem pašvaldības, dažviet vairāk par pusi, lai gan programma domāta iedzīvotāju iecerēm. Mums no tā izriet viens secinājums. Ja ciemā ir biedrība un skaidra ideja, ko atbalsta cilvēki, tā var pieteikties pati.

Mēs šajā ceļā jau esam bijuši

Maz kas to atceras, bet Lībiešu krasts jau piedalījās viedo ciemu projektā. No 2021. gada februāra līdz 2022. gada septembrim notika sadarbības projekts "Ceļā uz viedumu piekrastēs". Tajā bija sešas piekrastes vietas. Viena no tām bija "Dižjūras lībiešu ciemi no Vaides līdz Ovīšiem", un Mazirbe ir tieši šajā posmā. Projekta kopējais budžets bija 100 000 eiro no Eiropas jūrlietu un zivsaimniecības fonda. Projekts palīdzēja vietām apzināt savus resursus, apmācīja vietējos moderatorus un beidzās ar ideju maratonu.

Ko tas atstāja Mazirbē, es nezinu. Ja jūs piedalījāties, lūdzu, pastāstiet. Būtu žēl sākt no nulles, ja kaut kas jau ir izdarīts.

Citas durvis

Vēl ir mazākas iespējas. LSM šā gada martā rakstīja, ka Klimata un enerģētikas ministrijai energokopienām ir 9,2 miljoni eiro. Atbalsts ir līdz 70% no izmaksām, un viens projekts var maksāt līdz 200 000 eiro.

Nauda nav grūtākā daļa. Grūtākais ir vienoties, kam to prasīt. Par to ir nākamās daļas.